- defututus
dēfutūtus, a, um (de u. futuo), bis zur Erschöpfung genotzüchtigt, puella, Catull. 41, 1. Vgl. diffututus.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.
dēfutūtus, a, um (de u. futuo), bis zur Erschöpfung genotzüchtigt, puella, Catull. 41, 1. Vgl. diffututus.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.