- animaequus
animaequus, a, um, Adi. m. Compar. (animusaequus), gleichmütig, guten Mutes, bes. animaequus od. animaequior esto (θάῤῥει), Eccl. (s. Rönsch Itala p. 223). Vgl. Gloss. ›animaequum, ἰσόψυχον‹.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.
animaequus, a, um, Adi. m. Compar. (animusaequus), gleichmütig, guten Mutes, bes. animaequus od. animaequior esto (θάῤῥει), Eccl. (s. Rönsch Itala p. 223). Vgl. Gloss. ›animaequum, ἰσόψυχον‹.
http://www.zeno.org/Georges-1913. 1806–1895.